Nepāla ir pasaulē visaugstāk esošā valsts, arī tās reljefs ir viens no kalnainākajiem pasaulē. Vairāk nekā 40 % šīs salīdzinoši mazās Dienvidāzijas valsts teritorijas atrodas augstāk par 3000 m virs jūras līmeņa.

Nepālas ziemeļu daļā atrodas Everests un tāpat arī vēl septiņas no desmit augstākajām pasaules virsotnēm atrodas Nepālā. Jau uz papīra tas izskatās iespaidīgi, bet piedzīvojumu meklētājiem Nepāla neapšaubāmi ir ekstrēms galamērķis. Arī ceļotājs un fotogrāfs Roberts Langs (29) alka piedzīvot tieši to. Pagājušā gada aprīlī kopā ar ceļotāju kluba “Nipernaadi” biedriem viņš devās ceļā, lai šķērsotu Annapūrnas kalnu masīvu, apmeklētu gandrīz 5000 m augstumā esošo Tiličo ezeru un šķērsotu 5416 m augstumā esošo Thorong La pāreju.

Nepāla ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Tās platība ir apmēram par 2,2 reizes lielāka par Latviju, bet iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru Nepālā ir gandrīz 5 reizes lielāks nekā Latvijā.

Galvaspilsētā Katmandu dzīvo apmēram miljons cilvēku, bet visiem visu laiku ir ko darīt. Visos stūros ir cilvēki un visi ar kaut ko nodarbojas: būvē, taisa rokdarbus, pārdod augļus vai rotaslietas. Visi kaut kur dodas. Toties kalnos apdzīvotība ir jūtami retāka. Nepāla pati par sevi ir pietiekami eksotiska, lai piedāvātu interesi gan rosību un kņadu mīlošam, gan vientulību alkstošam cilvēkam.

Vietējā valūta ir rūpija. 50 rūpijas eiro valūtā ir apmēram 35 centi, kas tūrista kabatā Nepālā visticamāk ir vismazākā banknote.

Šīs valsts dīvainība ir tā, ka dažs labs šeit, strādājot smagu darbu, nopelna 100 rūpijas dienā. Kādudien uz ielas ubagojošai meitenei vienkārši tāpat iedevu pusi no tās. Kad uzzināju, kāds ir dienas atalgojums Nepālā, sapratu, ka, vēloties izdarīt ko labu, patiesībā rīkojos nepareizi. Ja ar ubagošanu var saņemt tikpat lielas summas, ko citi nopelna smagā darbā, tas devalvē darba vērtību un garākā perspektīvā degradē sabiedrības attīstību.

Nepālā izplatītas divas galvenās reliģijas – budisms un hinduisms. Tādēļ turienes ļaudis ir vieni no labsirdīgākajiem, jo viņu ticība lielā mērā balstās uz to, ka viss ļaunais un viss labais, ko dari, nāks tev atpakaļ. Viena no tradīcijām ir iekārt lūgšanu dēlīšus. Tos var sastapt dabā ap kokiem, kalnos un it visur pilsētā. Uz lūgšanu dēlīšiem uzrakstīti laba vēlējumi, ko vējš izplata tālāk. Dēlīši netiek aizvākti, tādēļ laika zobs tos saplosījis driskās, tomēr tas nekādi nemazina to skaistumu.

Nepāla ir kontrastu zeme. Tā ir vienlaikus gan agrāra un atpalikusi valsts, gan arī tāda, kurā stipri jūtama rietumu sabiedrības ietekme. Coca Cola dzērieni tiek pārdoti kastēm, bet tīrs dzeramais ūdens dabūjams vienīgi pudelē. Staigājot pa kalnu takām, var uziet daudzus ciematus, kuros saglabājies savdabīgais dzīvesveids un tradīcijas. Gados vecāki ļaudis pretimnācējiem dažkārt rāda mēli, lai pierādītu, ka viņi ir cilvēki nevis pūķi, jo pūķiem mēle ir zaļa. Tad arī pašam tieši tāpat ir jāatver mute un jāparāda mēle, tādējādi pierādot, ka arī esi cilvēks.

Kontrasti izpaužas arī diženās ainavās, kurās sniegotās kalnu virsotnes nomaina akmeņainās klintis un iekārtie tilti pāri kalnu strautiem, bet tālēs paveras draudīgi brakšķošais šļūdonis.

200 km garais pārgājiens kājām kalnos un pielāgošanās apstākļiem 5400 m augstumā nav joka lieta. Kalnos lidojoši helikopteri, kas savas spējas pārvērtējušus tūristus nogādā atpakaļ civilizācijā, nav nekas neparasts. Šāda veida gājiens nozīmē nedēļām ilgu nakšņošanu tējas namiņos vai teltī, bieži vien – mazgāšanos aukstā ūdenī un iestiprināšanos kalna nogāzēs. Toties neērtības atsver sevis pārvarēšanas sajūta un elpu aizraujoši skati, kas var izsaukt putekļu alerģiju pat visnesatricināmākajā acu kaktiņā.

Nepālas pārgājienu takas un kalni gaida tos, kuri ir gatavi atklājumiem un diendienā spēj atteikties no ikdienas ērtībām, kā arī vēlas nedaudz izkustināt kājas. Tam nav vajadzīgas īpašas spējas. “Galvenais ir griba”, iedrošina Roberts.

Intervēja: Kadri Eizenšmita

Fotogrāfijas: Roberts Langs

MOVE magazine 2019 by MyFitness