Grāmatvedei Innai Alnei pilnīgi negaidīti bija iespēja kļūt par Latvijā lielākā sporta klubu tīkla MyFitness vadītāju. No pozīcijas, kurā viss ir skaidrs, saprotams un pats galvenais – aprēķināms, viņa nokļuva Covid-19 epicentrā, kur par galveno rūpi kļuva pavisam citi jautājumi. Kā viņa tika galā?

“Bērni skolā, raksturojot savus vecākus, lielākoties  sacerējumos rakstīja, ka mammas ir skaistas un mīļas, bet mans uzrakstīja – mamma ir skaista un ļoti mīl kārtību,” stāsta divu dēlu māte Inna Alne. Mīlestība pret kārtību, šķiet, ir katra grāmatveža  loģiska raksturiezīme, taču tāds raksturojums no bērna puses lika Innai pārvērtēt savu skatījumu uz lietām un procesiem. Viņa pievērsās soft skills attīstīšanai, kas viņai lieti noder, vadot Latvijā lielāko sporta klubu tīklu – MyFitness.

Inna Alne pabeidza Latvijas Universitāti grāmatvedes specialitātē, īstenojot savas mammas nepiepildīto sapni. Viņas tēvs savukārt bija kāda uzņēmuma vadītājs. Innai patika gan grāmatvedība, gan paskatīties uz uzņēmumu no dažādām  pusēm un piedāvāt vadībai tādas lietas, kuras no grāmatveža skatpunkta ir labāk redzamas. Ne vienmēr vadītājam pietiek laika, spēka, pieredzes un zināšanas, ieraudzīt to, ko redz komanda, un kas palīdz izprast daudzu procesu struktūru. Viņas karjera aizsākās Valsts kontrolē, kas gan izrādījās ne pārāk dinamiska vide, taču ielika Innai labus pamatus hierarhijas izprašanā un kārtībā. Toties tur satikta kolēģe ierosināja kopīgi apmeklēt izmēģinājuma treniņu tā laika modernākajā klubā A+S, kur strādāja viens no Latvijas labākajiem treneriem Ralfs Upmanis. Inna tā arī izdarīja un kopš tā laika sportiskās aktivitātes viņai kļuva ļoti tuvas, lai arī par bērnības laiku tā nevarētu teikt.

Innas darbavietas mainījās, bet mīlestība pret fitnesu – nē. Tagad tas no brīvā laika pavadīšanas kļuvis par viņas darbu. “Bērnu kopšanas atvaļinājumā iepazinos ar kādu māmiņu, kura man ieteica ieiet MyFitness mājaslapā un papētīt  treniņu piedāvājumu – klubs bija tikko ienācis Latvijā, 2014.gadā. Tā vietā, lai paskatītos abonementu sadaļu, iegāju sadaļā Vakances. Ieraudzīju, ka uzņēmums meklē galveno grāmatvedi,” atceras Alne. Viņa pieteicās un pēc trīs pārrunu kārtām Igaunijas uzņēmuma vadība pateica, ka ir jāsāk strādāt.

“Bērnam bija 11 mēneši,” straujo darba gaitu atsākšanu atceras Inna. Aptuveni divus gadus viņa lielajā slodzē izdzīvoja, tomēr nācās sēsties pie mājas datora arī tad, kad ģimene jau bija aizgājusi gulēt. Inna iemācījās pielāgoties un sakārtot savu dienas režīmu tā, lai nebūtu pastāvīgs stress, bet diena plūstu pat, ja darba daudz. Par galveno priekšnosacījumu viņa uzskata gatavošanos. “Tāpat kā gada pārskats netop vienā naktī, tā arī mājās es iemācījos visu darīt laikus, sagatavoties. Tas attiecas arī, piemēram, uz ēdiena gatavošanu,” stāsta Inna, kura iepriekšējā vakarā jau sagatavo visas sastāvdaļas, lai nākamās dienas ēdienreizes būtu ātrāk pagatavojamas. Spēja sakārtot lietas un saplānot dienu Alnei noderēja ne vienu reizi vien arī vēlāk, īpaši tad, kad Inna saņēma paaugstinājumu. “Uzņēmuma vadītājs bija uzteicis darbu un igauņu vadība sāka meklēt jaunu vadītāju, iesakot arī man nosūtīt savu CV. Pirmajā reizē pozīciju neieguvu, taču jaunais vadītājs neizturēja pārbaudes laiku un vadītāja amats atkal atbrīvojās. Igaunijas uzņēmuma vadība palūdza mani vadīt uzņēmumu, kamēr meklēs jaunu, jo uzņēmums nevar palikt bez vadītāja,” stāsta Inna, kura pēc kāda laika saņēma piedāvājumu slēgt līgumu un turpināt vadīt kompāniju pastāvīgi.

MyFitness tajā laikā jau bija gana liels un moderns sporta klubu tīkls ar standartizētiem pakalpojumiem, lai klientiem atnākot uz jebkuru klubu pakalpojuma kvalitāte būtu ļoti līdzīga, tāpat kā treniņu programma. Tas strādāja ļoti labi. “Mūsu iekšējās ēnu dienās, es ēnoju vienu administratori, kura bija atnākusi aizvietot administratori citā klubā. Piecās minūtēs viņa visu jau bija sapratusi,” saka Inna.

Jaunajai vadītājai nupat bija paaugušies bērni, attīstījās karjera veiksmīgā, augošā uzņēmumā un ikdienas ritms sakārtojās līdz plūstošam. Un tad pienāca Covid-19 pandēmija. “Tiešām, tīrās šausmas. Kad es pirmo reizi dzirdēju par Covid-19, es optimistiski cerēju, ka līdz mums neatnāks,” atklāj Inna. Tomēr tā nesanāca. MyFitness pat nedaudz ātrāk slēdza klubus, nekā to izdarīja valdība. Jāslēdz bija 13 klubi, kuros jāmaksā noma un jāsniedz atbalsts visiem darbiniekiem. “Par laimi, esam pilnīgi balts uzņēmums, maksājam visus nodokļus par visiem darbiniekus un tāpēc visi arī saņēma pabalstus, kas pienācās. Nebija tā, ka kāds būtu palicis pamests un bez naudas,” atceras Inna.

Uzņēmums centās pielāgoties – mēs palaidām Netfit platformu un biedriem bija iespēja piedalīties online treniņos. Sporta klubi apvienojās asociācijā un sāka strādāt, skaidrojot, ka sporta klubi ir par veselību, nevis pret. “Diemžēl valdība to nesaprata, tur bija priekšstats, ka klubos viss ir netīrs, nav gaisa, nav pietiekoša ventilācija  un tamlīdzīgi,” atceras Inna. MyFitness trenažieru tīrīšanu ar dezinfekcijas līdzekli ieviesa vēl pirms pandēmijas. Katru darbinieku kovid krīze ietekmēja citādāk – administratori varbūt vairāk atpūtās, treneri gāja trenēt ārā, bet galvenais birojs turpināja strādāt ar vēl lielāku slodzi, jo bija nepieciešams gan atbalstīt darbiniekus, gan menedžēt visu saimniecību, piemēram, risināt nomas līgumu jautājumus. “Paldies visiem, kas nāca pretī. Es domāju, ka iznomātāji ticēja, ka mēs atgūsimies un viss būs labi,” uzskata Inna, piebilstot, ka lielākais atbalsts bija nepieciešams cilvēkiem. “Katrs darbs ir jādara ar mīlestību un ir svarīgi, lai visi darbinieki jūtas labi, jo tikai tad var radīt kaut ko labu. Emocionālā puse ir ļoti svarīga, tāpēc cenšamies uzturēt atmosfēru, lai visiem deg acis. Cenšamies uzklausīt strādāt pie tā, lai cilvēki neizdeg, bet saglabā entuziasmu. Ja izdeg – tad jau ir par vēlu,” spriež Alne.

Šobrīd MyFitness ir gandrīz atguvies no pandēmijas krīzes, tomēr visus attīstības plānus krīzes dēļ īstenot neizdevās. Sporta klubu tīklam Latvijā ir ap 25 tūkstošiem aktīvu abonementu un 13 sporta klubu, lai gan uz Eiropas fona Latvijā joprojām ir ļoti maz cilvēku, kas sporto. Ir ieviestas senioru nodarbības, kas ir labi apmeklētas un ir skaitītas dienas līdz  tiks atklāts jaunākais MyFitness, kas atradīsies Spice Home, vienlaikus slēdzot šobrīd vecāko klubu Bolero, kā arī uzsākt pilašu grupu nodarbības izmantot reformerus. “Igaunijā tie ir ļoti pieprasīti, bet Latvijā vēl nav,” saka Inna. Viņa spriež, ka atgūšanos no Covid-19 varētu veicināt arī valsts. “Piemēram, Lietuvā šim mērķim ir samazināta PVN likme sportam, kas veicina gan sporta klubu atgūšanos, gan padara pieejamāku pašu pakalpojumu, uzlabojot sabiedrības veselību,” tā Inna.

Viņa pati atkal ir atguvusi līdzvaru un sports ikdienā atkal ieņēmis stabilas pozīcijas. “Atklāju sev rīta nodarbības. Cenšos 7 no rīta jau būt Rīgā, klubā, sportoju, sataisos un eju uz darbu. Man nav jāstāv sastrēgumos, jūtos uzlādējusies visai dienai. Līdz ar to vakarā ir iespēja ilgāk būt kopā ar ģimeni,” saka Inna.

Raksts un foto ir tapis sadarbībā ar žurnālu Forbes Latvija.