Saģērbies biezās drēbēs, bet tāpat ir auksti?

Ietērpšanās biezā jakā vien nepasargās no nosalšanas. Un, ja aukstumam pievieno kustību, kuras laikā svīstam, ir nepieciešma gudrāka pieeja.

Zemāk atradīsi padomus, kā saģērbties dodoties Latvijas takās.

• Svīstot āda kļūst mitra. Kā zināms, mitrs ķermenis pastriprināti atdziest, tāpēc tuvāk ādai esošajam apģērbam jābūt mitrumu izvadošam un ātri žūstošam. Piemēram, kokvilnu atstāj plauktā, jo tā lēni žūst. Velc kādu ātri žūstošu apģērbu vai termoveļu.
• Ģērbies kārtās. Siltums uzglabājas starp šīm kartām un, ja kustoties paliek par karstu, kādu kārtu var novilkt nost, lai pārlieku nesasvīstu. Kā vidējo kārtu izvēlies flīsa, mikroflīsa vai vilnas apģērbu.
  Tam pa virsu velc sintētikas vai dūnu jaku.
• Un visbeidzot – aizsargkārta. Jaka, kas aizsargā no nokrišņiem, vēja, kā arī pilda siltumizolācijas funkciju neļaujot aizplūst siltajam gaisam.
• Ja salst kāda ķermeņa daļa, piemēram, rokas, kājas vai galva, tad šādi stirpi samazinām arī ķermeņa kopējo temperatūru. Tāpēc uzvelc cepuri, cimdus, šalli un siltus zābakus.
• Salst rokas biezajos cimdos? Arī šeit darbojas kārtu princips. Zem cimdiem uzvelc plānus cimdiņus un tie vadīs prom mitrumu, kā arī ātri žūs un kārtās uzglābās siltumu.
• Ja ir salīgas rokas, tad nekas nepārspēs kombināciju plānie cimdi + dūraiņi!
• Džinsenes ir no kokvilnas un uzglabā mitrumu, tāpēc aukstā laikā tās darbojas kā ledusskapis mums uz kājām. Ja tomēr ļoti patīk nēsāt džinsenes, tad izvēlies tādas, kas izgatavotas no mūsdienīgiem materiāliem un ātri žūst.
• Ja apģērbs vai apavi ir par šauru, arī tad būs vēsāk. Siltajam gaisam nav kur uzkrāties. Tieši tāpēc dūnas ir tik siltas – tās uzglabā silto gaisu savās apjomīgajās šķiedrās. Ja dūnas saspiež, tās nesilda.

Ieteikumi tapuši sadarbībā ar Veikals Ceļotājs.

Pievienojies mums uz MyFitness 15 km pārgājienu 30.novembrī gar jūru