Hey! Esmu Elīna un gribu pastāstīt savu MyFitness stāstu. Mūsu ceļi ir krustojušies dažādos manas dzīves brīžos, un droši varu teikt, ka palīdzēja kā vislielākajās grūtībās, tā arī vislabākajos momentos.

Pirmo reizi sastapos ar MyFitness, skrienot cauri kādā bezmaksas treniņdienā. Lai arī gadu gaitā nebiju laidusi garām  nevienu izdevību izmēģināt katru jaunu sporta zāli – MyFitness kļuva par vienu no manām mīļākajām vietām, kur vienmēr atgriezties. Plašas telpas, lieli logi, kas ienesa daudz gaismas, moderns aprīkojums un garš, aizraujošs nodarbību saraksts.

Es ļoti pieķeros lietām un vietām. Es izvēlos tās par savējām un nelaižu vaļā. Un es sapratu, ka šī ir sporta zāle ir īstā vieta man. Un nepagāja nemaz tik daudz laika, kad man sporta zāles apmeklējumi kļuva par nepieciešamību.

Karate treniņu laikā biju ieguvusi smagu krūškurvja traumu. Reizēm šķita, ka grūti elpot, cik ļoti sāpes spieda. Sāpes pārgāja uz muguru, pleciem un rokām… Drīz vien sapratu, ka karate treniņus nespēšu turpināt. Nepatīkamākā daļa bija ārstu teiktais “Kas tad karate par sportu meitenei, pārtrauc treniņus!” un “Tev viss ir galvā”. Kādā brīdī gandrīz vai sāku ticēt tam, kam sekoja depresija, panikas lēkmes un ticība savām spējām zuda. Taču reiz, uzskrējusi cilvēkam īstajā vietā un īstajā laikā, saņēmu padomu – “Tu esi jauna, neklausies ārstos, viņi nekad nevarēs dzīvot Tavu dzīvi, ej uz sporta zāli, stiprini muguru, “uzkačā” plecus un Tev viss būs kārtībā.” Un ziniet ko? Tā arī bija. Gāja laiks, un es vairs nejutos tikbezcerīgi, es kļuvu spēcīgāka, veselāka un daudz, daudz laimīgāka.

Neatņemama manis sastāvdaļa ir tas, ka es pārtieku no izaicinājumiem. Tas ir mans lielākais dzinējs, tas liek man justies dzīvai. MyFitness izaicinājumu netrūkst.

Man paveicās būt daļiņai no Nike Training Challenges. Jā, treniņi bija grūti, bet visgrūtāk ir salikt savu jau tā universitātes, darba un autoskolas pilno kalendāru un piepildīt to ar treniņiem, taču tas vienmēr izdevās. Esmu sapratusi, jo vairāk dienā ir ieplānots, jo vairāk spēju izdarīt, viss pārējais ir tikai attaisnojumi. NTC laikā  izdevās apmeklēt ļoti daudz MyFitness klubu, un nu jau esmu izmēģinājusi gandrīz visus.

Bija laiks, kad, ja tā var teikt, dzīvoju uz somām. Nekad ilgi nepaliku vienā lokācijā, apstākļi visu laiku mainījās. Tas norūdīja, bet, protams, arī ļoti nogurdināja. Iespēja jebkurā Rīgas malā atrast sev tuvu klubu, nemainot abonementus bija fantastiska. Tā viena konstantā lieta, uz kuru varēja paļauties. MyFitness soma bija ļoti liels palīgs šajā ceļošanā, kā arī  kļuva par sava veida vēstnesi.

MyFitness ir man palīdzējis noticēt tam, ka varu tēmēt augstu, tāpēc šobrīd cītīgi strādāju pie sevis, lai piedalītos savā pirmajā triatlonā. Nāk ziema, un man ir vieta, kur braukt ar riteni un skriet, nebaidoties par laika apstākļiem. Dzīve daudz  likusi baidīties no izgāšanās, taču tagad man visvairāk ir bail no nožēlas.

MyFitness vienmēr būs māju sajūta un pat manā vissliktākajā dienā mani sagaidīs smaidīgi treneri un atbalsts, kuru meklēju. Vai tas būtu atrast mazliet miera un aizmirst bēdas jogas nodarbībā vai atstāt savas dusmas svaros, aiziet uz  treniņu vienmēr būs vislabākā izvēle.

Tik daudzi ziedo to, ko vēlas visvairāk savām šī brīža iegribām… Kad es domāju par MyFitness, es redzu, kāds cilvēks es vēlos būt. Kas paspēj daudz izdarīt pirms citi vēl ir piecēlušies. Kas veselību noliek pirmajā vietā. Kas ir stipra un laimīga un var dalīties tajā ar pasauli. Kas ir iedvesmojoša un iedvesmojas no dzīves. Paldies Tev, MyFitness!

#MYSTORY