Ēšanas traucējumi un emocionālā ēšana nav saistīti tikai ar ēdienu. Lielākoties ēšanas traucējumu pamatā ir psihoemocionālas problēmas, taču emocionāla ēšana ir ēdiena uzņemšana reaģējot uz emocijām, nevis fizisku izsalkumu – rezultātā ietekmējot organisma funkcionēšanu kopumā.

Kā to atpazīt un kā pret to cīnīties, jaunākajā podkāsta BEZ SVARIEM epizodē sarunājas MyFitness privātais treneris Kārlis Matisāns un Dzīvo Vieglāk uztura speciāliste Elizabete Ozola.

Lielākoties ēšanas traucējumi ir izplatīti pusaudžu vecumā un nereti tie ietekmē attiecības ar ēdienu visu turpmāko dzīvi. Elizabetes Ozolas pieredze šajā vecumā bija tā, kas pamudināja viņu pēc vidusskolas studēt uztura zinātni un izprast ēšanas traucējumus. Ēšanas traucējumu cēloņi var būt ļoti dažādi un tos noteikt nav viegli. Reflektējot gan par savu pieredzi, gan par iegūtajām zināšanām, viņa min trīs nozīmīgus faktorus, kas var veicināt ēšanas traucējumu izplatību pusaudžu vidū. Pirmkārt, tas ir spiediens no apkārtējiem, kas izraisa vēlmi izpatikt, pielāgoties un iederēties. Otrkārt, tie ir sociālie tīkli, kuros nereti kā mērķis tiek sludināts tievums, nevis veselīgums. Un, treškārt, tās ir viegli pieejamās ātrās ēdināšanas iestādes, kuras iecienījuši pusaudži. Tomēr svarīgi atcerēties, ka katrs gadījums ir individuāls un cēloņi – multifaktoriāli.

Visam minētajam klāt nāk vēl arī stress, kas rodas, cenšoties iekļauties un atbilst nereālajiem standartiem. Kā paskaidro Kārlis Matisāns, diemžēl, tieši šis stress ir vēl viens faktors, kas liek svaram pieaugt. Tāpēc pusaudžus būtu jārosina apzināties, ka dažādi ķermeņi ir dabiski un katram ir savs ideālais svars un vidukļa apkārtmērs. Kamēr vien ķermenis ir veselīgs, to nevajag mēģināt ielikt kādā rāmī. Jāpatur prātā, ka ēšanas traucējumi ir komplekss pasākums, līdz ar to arī ārstēšana būs kompleksa, proti, nepieciešama multidisciplināra pieeja.

Nereti pusaudžiem un arī pieaugušajiem ir šaurs redzējums par to, kas ir veselīgs ķermenis un, kā jau minēts, veselīgums nereti tiek jaukts ar tievumu. Kā uzsver Elizabete Ozola, veselība ietver gan ēšanu, gan psihoemocionālo veselību, kā arī fiziskās aktivitātes, pozitīvu vidi un labas attiecības. Nereti koncentrējamies tieši uz šķietamo problēmu – uzturu un svaru, lai gan patiesībā, kā stāsta Elizabete pati no savas pieredzes, tiklīdz tiek strādāts pie emocionālā stāvokļa, lai vairotu pašvērtējumu un pašapziņu, uzlabojas arī pašsajūta un ēšanas paradumi, papildus dabiski ir vēlme vairāk arī kustēties. Citiem vārdiem sakot, nepieciešama kompleksa pieeja, jo diemžēl mainot tikai ēšanas paradumus, problēma netiks atrisināta.

Daudzi ir dzirdējuši un arī paši saskārušies ar emocionālo ēšanu. Lai to pamanītu un strādātu ar to, ir būtiski atpazīt un izprast, kā emocionālais izsalkums atšķiras no fiziskā izsalkuma. Fiziskais parādās lēnām, pakāpeniski un nav izteiktas vēlmes pēc konkrēta ēdiena. Turpretī emocionālais izsalkums parādās pēkšņi un tam raksturīga vēlme pēc kā konkrēta, parasti salda, taukaina ēdiena, kas pacels dopamīna līmeni. Pēc emocionālās ēšanas epizodēm visbiežāk ir vainas sajūta, nelabums un pat riebums. Ar emocionālo ēšanu ir grūti cīnīties, jo tās laikā pazūd apzinātība, netiek izjusts sāts un izgaršots ēdiens. It kā pat netiek pamanīts, pa kuru laiku tas viss ir apēsts. Lai strādātu ar šo aspektu, Kārlis Matisāns iesaka ikdienā praktizēt apstāšanos ik pa mirklim, kurā vienkārši ļaut sev minūti neko nedarīt un tādējādi mācīties iepauzēt un sevi apturēt.

Runājot par ēšanas traucējumiem un emocionālo ēšanu, ātri vien atklājas, ka tā nav problēma, kas sākas pēkšņi, tāpēc to nevar izārstēt vienas dienas laikā. Bet, kā min Elizabete Ozola, tas arī nenozīmē, ka ar to būtu ilgi un mokoši jāsadzīvo. Gluži pretēji, ja saņemsies apstāties un apzināties, pieņemt lēmumu mainīties un rast motivāciju, tad ir iespējams jau pavisam drīz sākt justies labāk.

Klausies un skaties podkāsta BEZ SVARIEM epizodi “Emocionālā ēšana.” MyFitness Youtube un Spotify kanālā.