Mani sauc Inese un es vēlos dalīties ar savu stāstu par sportu un mani!

Kopš es sevi atceros, es vienmēr esmu bijusi aktīva un enerģiska. Neskatoties uz to jau kopš bērnības mana ķermeņa masa ir bijusi virs normas – esmu bijusi gan resna, gan apaļa, gan arī nosacītā formā. Jāatzīst, ka agrāk man šos vārdus par sevi bija ārkārtīgi grūti pateikt, bet beidzot to esmu pieņēmusi, bet par to, kā tās notika – mazliet vēlāk! Nu lūk, šis nosacītās formas mani traumēja, jo viss, ko atceros, kad ko mēģināju, bija mammas: “Tu nevari, tev nesanāks!”

Un tas jau ir tāds kā ritenis, jo vairāk tev saka, ka tu nevari, jo vairāk tam tici un kļūsti apaļāks, jo visticamāk ēdiens bija tas, kas lika justies labāk. Lai vai kā, es šo visu analizēju vēljoprojām un cenšos nepieļaut šis kļūdas atkal.

Jā, gāja gadi, laikam pieņēmu to, ka esmu tas resnais stāsts un neko īsti lietas labā nedarīju, un nebija jau tā, kā pārtiku tikai no neveselīgas pārtikas, tas, kas trūka, bija aktivitātes, un to diemžēl es saprotu tikai tagad.

Un ziniet, kas notika – es iemīlējos, un tas bija abpusēji. Šķiet, ka tas tiešām bija liktenis. Skaists, stalts, atlētisks puisis un es neglītais pīlēns. Es viņam biju laba tāda, kāda biju, bet es sev – vairs ne.

Un šeit no jauna sākās mans stāsts par sportisko aktivitāšu mīlestību. Vasarā, kad bijām šķirti, es aktīvi darbojos: skrēju un vingroju. Atceros, ka pirmajā dienā varēju noskriet kādus 500 m un vasaras beigās tie jau bija 10 km. Man likās, ka esmu sevis pašas lielākais uzvarētājs. Pēc vasaras sporta skolotājs mani vairs pat nepazina.

Šobrīd esmu gandrīz 28 gadus jauna un kopš vidusskolas ar mainīgiem rezultātiem esmu aktīva un turpinu kustēties. Esmu izmēģinājusi daudz ko – body bike, dažādas āra nodarbības, mazās grupu nodarbības, – bet tomēr nav bijis tas wow moments, nav bijusi tā īstā sajūta – tas ir mans.

Jā, es varu teikt, ka es ticu liktenim. Man sanāca pārvākties un – ticiet vai ne, – bet tieši pretī mana mājai tagad ir mans mīļais MyFitness Zolitūde. Katru rītu mostoties, tam sūtu saules pielieto sveicienu un gaidu mūsu tikšanos!

Tur ir piedzimusi jaunā Es! Es, kura no mīkstmieša tagad darbojas ar smagumiem un pārsit iepriekšējos rekordus. Es, kura beidzot mīl sevi tādu, kāda es esmu un dara visu, lai es kļūtu par sevis labāko versiju (šis noteikti ir mans mīļākais MyFitness sauklis). Es, kura sevi iedvesmo turpināt, strādāt un cīnīties par sevi. Es, kura ik pa laikam tomēr ar sevi sarunā, ka nu, lūdzu aizejam, kaut mazliet, bet aizejam un tad izdara vairāk, nekā bija plānots. Un šeit es varētu turpināt un turpināt.

Protams, ka sākums bija grūts. Visi stereotipi, ka visi skatās virsū un aprunā un tā, bet tad, kad tu aizej ar pilnīgi skaidru mērķi un tukšu galvu un koncentrējies uz to, ko tu dari, tad visas tās bailes un šaubas pazūd, un ar laiku tu jau esi daudz zinošāks un pārliecinātāks par to, ko dari. Galvenais ir pārkāpt sev pāri un darīt, un nebaidīties lūgt palīdzību! Jo manā klubā ir paši smaidīgākie un atsaucīgākie darbinieki!

Ir grūti izteikt un aprakstīt visas savas emocijas un pārdomas, tomēr nobeigumā gribu teikt – ja nebūtu manis, liktenis un MyFitness, tad es šaubos par to, ka es būtu iemīlējusi sevi un sportu un tā, kā es to daru šobrīd un tā, ka tas man ļauj mīlēt citus un ļauj citiem mīlēt mani. Protams, ceļš vēl ir tāls un ilgi ejams, maziem, bet pārliecinošiem soļiem. Katru dienu sev saku – es varu un man sanāk!

Mans MyFitness stāsts ir MĪLESTĪBA! ♥

#MYSTORY