Rubrikas ietvaros, Tev ir iespēja iepazīties ar MyFitness Kluba Biedriem, kuriem privātie treniņi ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu to ceļā uz veselīgumu, stiprumu un neatlaidību.

Šis stāsts būs par Privāto Treneri un divu klientu – sievas un vīra kopīgu sportošanu pie Privātā Trenera.

Kā Jūs atradāt savu Privāto Treneri? Kāpēc izdarījāt izvēli par labu tieši šim trenerim?

Raivis: Biju jau agrāk uzsācis treniņus tieši MyFitness sporta klubu tīklā, vienīgi citā zālē. Pēc pandēmijas pārstāju iet uz zāli vispār. Pēc laika sapratu, ka vēlos atsākt treniņus, bet ar savu saspringto grafiku, treniņus varētu atstākt tikai tad, ja tie būtu netālu no mana biroja. Es savam bijušajam trenerim jautāju, vai nevar ieteikt kādu treneri, kas strādā MyFitness Bolero sporta klubā un man ieteica Aleksandru. Bijušais treneris pats savulaik bija trenējis un palīdzējis Aleksandrai gatavoties sacensībām. Teikšu godīgi, ka sākumā šķita dīvaini doties pie treneres sievietes, jo visu mūžu gan fitnesā, gan citos sporta veidos treneri bija tikai vīrieši, bet nolēmu pamēģināt. Ar Aleksandru ātri atradu kopīgu valodu un paši treniņi arī bija ļoti intesnīvi. Tā arī ieteicu savai sievai Aleksandru un vēlāk jau varējām iet uz treniņiem kopā.

Sintija: Vīrs gāja pie Aleksandras un piedāvāja arī man pamēģināt. Tā nu arī es esmu nonākusi pie treneres Aleksandras.

Trenere Aleksandra Jātniece-Labucka

Trenere Aleksandra: Raivim pie manis vērsties ieteica viņa bijušais treneris, kurš vairs nestrādā MyFitness sporta klubā. Es par to ļoti priecājos, esmu priecīga, ka saviem klientiem mani iesaka cits treneris – tas ir profesionāls novērtējums un atzinība, kas man ir ļoti nozīmīga. Raivis jau pavisam drīz uzsāka treniņu procesu trenažieru zālē kopā ar mani, un pēc neilga laika treniņiem pievienojās arī viņa sieva – Sintija.

Lūdzu aprakstiet Jūsu sadarbību un savstarpējās attiecības treniņus uzsākot un tagad, kad jau kādu laiku trenējaties. Kā tās ir mainījušās?

Aleksandra: Mūsu savstarpējās attiecības nav mainījušās un uzskatu, ka tas ir ļoti pozitīvi – visi lieliski sapratāmies jau no pirmās dienas. Raivis un Sintija abi ir ļoti atvērti, sirsnīgi un komunikabli cilvēki ar kuriem ir ļoti viegli un patīkami strādāt. Ņemot vērā, ka Raivim un Sintijai ir mazi bērni, ļoti piepildīta ikdiena un aktīva dzīve, uzskatu to par sasniegumu, ka šis pāris spēj atrast laiku un vēlmi, lai pavadītu laiku kopā un, ka par kopēju laika pavadīšanu ir izvēlējušies tieši treniņus trenažieru zālē.

Raivis: Kā jau minēju, sākumā šķita dīvaini iet pie treneres – sievietes. Bet sākotnējie steriotipi, ka treniņi būs viegli un bez īpašiem rezultātiem, diezgan ātri mainījās. Protams, sākumā vajadzēja iepazīties un saprast manu pašreizējo fizisko stāvokli, ko es varu un ko vēl nevaru. Diezgan ātri sapratu, ka Aleksandra ir arī ļoti zinoša savā jomā un šobrīd ir tikai jāstrādā un jātiecas uz nākamajiem rezultātiem.

Sintija: Sadarbība un savstarpējās attiecības vienmēr bijušas labas un draudzīgas. Sākotnēji, protams, bija nedaudz neveiklāk atnākt uz jaunu zāli pie jaunas treneres, pašai esot ne tajā labākajā formā, bet laikam ejot esam iepazinušas viena otru labāk. Treniņi notiek pozitīvā atmosfērā, vienmēr ir par ko papļāpāt un par ko pasmieties. Aleksandra katra treniņa sākumā noskaidro kā jūtos, kādas vēlmes šai dienai, vai gluži pretēji, ko šodien negribētos darīt.

Kādi bija Jūsu galvenie mērķi uzsākot Privātos treniņus un vai tie ir sasniegti?

Sintija: Galvenais mērķis bija atgriezties sporta zālē pēc diviem bērnu kopšanas atvaļinājumiem. Gandrīz 5 gadus bija pauze. Sportot man vienmēr paticis, tāpēc gribēju atgriezties pie tā, kas tuvs sirdij. Man sports ir svarīgs, lai uzturētu savu garīgo un fizisko veselību, tas ļoti palīdz. Par to vai mērķi ir sasniegti, tie nekad nebūs sasniegti, un vienlaikus, jā, tie ir sasniegti! Redzu izmaiņas savā organismā, treniņi dod pozitīvas emocijas, taču, lai šo saglabātu ir jāturpina. Sportam nav beigu datuma.

Raivis: Galvenie mērķi ir uzlabot savu fizisko stāvokli, kļūt veselīgākam, spēcīgākam un atbrīvoties no COVID-19 laika sekām – nedaudz uzaudzētā liekā svara. Jau šobrīd rezultāti ir jau jūtami, bet lai teiktu, ka visi mērķi ir sasniegti tādā apmērā, ka varu vairs neiet uz zāli, protams, nav. Tas viss jau nekad nenotiek tik ātri. Ir jāturpina darboties ar sevi līdz aizejot pie spoguļa jau esi pilnībā apmierināts ar sevi un jūti, ka pašam arī spēks ir vairāk un tad jau vari nospraust nākamos mērķus!

Lūdzu padalieties ar kādu situāciju, epizodi no treniņa, kas palikusi atmiņā.

Sintija: Aleksandra ļoti daudz mani slavē. Tas mulsina, bet vienlaikus dod pārliecību par sevi. Ir patīkami trenēties ar cilvēku, kurš strādā ar cieņu. Aleksandra man ir atklājusi, ka esmu daudz stiprāka nekā domāju. Pirms sāku trenēties pie Aleksandras nekad nebiju cēlusi lielus svarus, domāju, ka es nemaz to nevaru. Bet Aleksandra man atklāja, ka es varu. Ir aizraujoši sadarboties ar treneri un atklāt sevi.

Raivis: Bija viena reize, ka biju uz treniņu atbraucis bez sporta tērpa. Pirmajā brīdī likās, ka būšu par velti samaksājis par treniņu, un varēšu doties strādāt, līdz atcerējos, blakus ofisā man stāvēja lieks krekls un bikses. Tā es ar nelielo nokavēšanos tomēr varēju trenēties. Aleksandra pasmējās par situāciju un teica, ka sporta tērpa neesamība neesot attaisnojums, lai netrenētos!

Kādas bija Jūsu lielākās bailes vai šaubas attiecībā uz privātajiem treniņiem sporta klubā?

Sintija: Bija šaubas par to vai izveidosies kontakts ar treneri. Tas ir svarīgi! Nevaru iedomāties, ka treniņi varētu būt patīkami ar treneri, ar kuru ir slikts kontakts. Kā arī sākotnēji bija jāpārvar neveiklības sajūta, ka esmu jauniņā šajā sporta zālē. Viss un visi sveši. Domāju šis daudziem cilvēkiem ir tas, kas attur doties uz sporta zāli.

Raivis: Nu jau atkal atkārtošos, bet sākumā bija aizspriedumi pret treneri – sievieti. Citreiz skatoties, kad vīrieši gāja pie slaidām, skaistām trenerēm, nodomāju, ka viņi to dara tikai, lai ar tām pakoķetētu. Šaubījos, vai treneres var dot pietiekami intensīvus treniņus, kas vainagojas ar panākumiem. Aleksandra uzreiz parādīja, ka sievietes var iedot pat vēl intensīvākus treniņus nekā man bija agrāk un rezultāti arī nekur neizpaliek.

Pēc Tavām domām kam un kāpēc būtu jāizvēlās Privātais treneris.

Aleksandra: Protams, tas no manas puses izklausīsies kā reklāmas teksts, bet es patiešām domāju, ka Privāto Treneri vajadzētu ikvienam cilvēkam. Strādājot ar klientiem, es redzu, cik viņu progress ir labāks un ātrāks nekā tas bija man pašai mana fitnesa ceļa sākumā, kuru es veicu pati bez trenera vai citu palīdzības, pirms vēl pati kļuvu par treneri. To, kas man pašai aizņēma gadus, es redzu, ka mani klienti sasniedz daudz ātrāk – jo varu viņus vadīt cauri procesam un visiem jautājumiem, kam es pati esmu gājusi cauri. Apzinoties, ka vēlamies mainīt savu dzīves kvalitāti, ķermeņa svaru vai formu, uzlabot pašsajūtu vai fiziskās spējas – tas ir process, kas aizņem ilgu laiku un tajā rodas ļoti, ļoti daudz jautājumu. Informācijas pārbagātība mūsdienās ir tik milzīga, ka cilvēki vairs nevar saprast, kam var ticēt un, kur ir patiesība, kurš iesaka kaut ko no pieredzes, bet kurš – lai kaut ko nopelnītu. Tāpēc tas ir tik nenovērtējami, ja ir Privātais Treneris, kurš var palīdzēt noorientēties informācijas gūzmā, palīdz klientam ievirzīties gan mentāli, gan fiziski vēlamajā virzienā, atbalsta, iedrošina un vienmēr ir blakus.

Lūdzu nosauciet  lietas / vērtības, ko Jums ir devuši privātie treniņi.

Sintija: Individuālā pieeja. Trenere iedziļinās manā stāstā, zin manas veselības problēmas, zin manas spējas un no tā izrietoši strādā ar mani. Katrs treniņš ir jaudīgs un pēc katra treniņa ir labi padarīta darba sajūta. Ir dienas, kad liekas nu galīgi nav spēka, bet Aleksandra prot uzmundrināt un ievirzīt treniņu tā, ka nogurums izgaist. Tā ir kā sava veida atkarība, gribās iet uz treniņiem atkal un atkal, lai gūtu labo pēcgaršu un izzinātu cik daudz es spēšu šoreiz.

Raivis: Nu galvenais, ko dot treniņi, ja viss tiek darīts pareizi, ir Tava veselība. Cilvēkam ir jābūt aktīvam.  Attīstot sevi, kļūsti spēcīgāks, izturīgāks, mazāk slimo un spēj vairāk izdarīt. Tas uzreiz rezultējas arī ar labu pašsajūtu. Tā būtu noteikti otrā lietā. Ja jūties labāk, enerģiskāk, uzlabojas arī rezultāti visās dzīves jomās. Vari vairāk izdarīt darbā, esi daudz pozitīvāks un priecīgāks, tas arī uzlabo attiecības ar apkārtējiem un tai skaitā ar savu ģimeni. Arī mana sieviņa iesmej, ja ir kārtīgi izlādējusies treniņā, tad vairs nav tik daudz vīrs mājās “jāzāģē”!

Aleksandra: Pats galvenais – negaidīt perfekto brīdi! Dzīve ir plūstoša, mainīga un neparedzama, tāpēc visu, ko vēlies – sāc darīt jau tagad! Esmu bieži dzirdējusi, ka cilvēki plāno pievērsties savām vajadzībām tad, kad – a) beigsies svētku periods b) beigsies svarīgs projekts darbā c) kad bērni būs paaugušies un būs vairāk laika sev utt. Tādus iemeslus var minēt vēl ļoti daudz. Bet dzīvē vienmēr būs daudz un dažādas lietas, kas notiek, iespējams, pat visas reizē! Un šāda īpašā brīža gaidīšana beidzas ar to, ka gadi iet, bet tas brīdis tā arī nekad nepienāk. Tāpēc negaidi pirmdienu vai Jauno gadu. Vēlies izmaiņas savā dzīvē? Dari jau šodien!

Pēc Jūsu domām kam un kāpēc privātie treniņi būtu vispiemērotākie?

Raivis: Privātie treniņi piemēroti būtu visiem, neskatoties uz to, kādā fiziskā stāvoklī esi šobrīd. Galvenais, ka domā par savu veselību un esi apņēmīgs to uzlabot. Ja vien pašam nav sporta trenera izglītības, tad Privātais Treneris var palīdzēt sasniegt tavus mērķus, vienmēr uzmanīs vai vingrinājumus dari pareizi, kas dod lielāku efektu un palīdz izvairītes no traumām. Galvenais, ka Privātais Treneris sastādīs programmu tieši tavām individuālām vajadzībām. Var jau atrast vispārīgas treniņa programmas, bet ne visi visus vngrojumus spēj izdarīt pilnīgi pareizi un ne visas programmas ir domātas tieši Tev. Ja vēl ir kādas traumas, tad Privātais Treneris zinās, ko Tu nedrīksti darīt, vai ko tieši Tev būtu jādara vairāk.

Sintija: Manuprāt ja cilvēks grib sportot, privātie treniņi ir tas ar ko jāsāk, ja vien cilvēks pats nav zinošs šajā jomā. Kādreiz, kad nebiju sastapusies ar Privāto Treneri, sportoju pavisam citādāk. Nebija sajēga par to, kas kurā brīdī jājūt un kuram muskulim konkrētajā darbībā jāstrādā. Kad sastapos ar treneri, kas visu sīki un smalki pastāstīja par tehniku, par vingrinājuma jēgu, par to, kas jājūt un, ko noteikti nevajag just, sāku trenēties pilnīgi citādāk. Un arī rezultāti kļuva gan acij tīkamāki, gan pašsajūta uzlabojās. Privātie treniņi noteikti būs piemēroti arī tiem cilvēkiem, kuriem grūti rast motivāciju vai kādu iemeslu dēļ nepatīk grupu nodarbības. Tikai jāatrod savs īstais Privātais Treneris!