Sporta savainojumi, pārslodze treniņu laikā un nogurums var mocīt gan pieredzējušus sportistus, gan sporta entuziastus. Kā gūt pārliecību, ka izraudzītais sporta veids, distance un ar to saistītā fiziskā slodze ir harmonijā ar veselību?

Gudram sportistam – gan profesionālā, gan hobija līmeņa – vajadzētu regulāri pievērst uzmanību savam veselības stāvoklim. Pārspīlējot ar treniņiem, kā arī neievērojot pareizu uzturu, ķermenis no fiziskās slodzes nespēj atjaunoties. Tā rezultātā var samazināties fiziskās spējas un pastāv lielāks traumu gūšanas risks.

Vienkāršs veids, kā pārbaudīt veselību un organisma gatavību treniņiem, ir nodot asins paraugu analīžu veikšanai. Atbilstošas analīzes palīdzēs novērtēt vispārējo veselības stāvokli, fiziskās slodzes iedarbību uz organismu, kā arī to, vai ķermenis spēj pietiekoši ātri atjaunoties.

Piemēram, laboratorijas ārsti uzskata, ka izturības sporta veidu sportistu asinsainā salīdzinājumā ar citu disciplīnu sportistiem biežāk vērojams zems hemoglobīna un dzelzs līmenis. Hemoglobīna saturs norāda uz organisma spēju apgādāt ķermeni ar skābekli. Pietiekošs hemoglobīna daudzums uzlabo muskuļu spēku un izturību, kā arī samazina pienskābes uzkrāšanos muskuļos. Asinsaina skaidri parāda muskuļu bojājumus un norāda, vai to atjaunošanās laiks ir pietiekams. Papildus tam asins analīze parāda, vai organismā pietiekošā daudzumā ir svarīgākās minerālvielas un vitamīni. Izvērtējot minerālvielu trūkumu, svarīgi atcerēties, ka organisms pēc iespējas stabilizē to saturu asinīs. Ja to īpatsvars samazinās, organisms ir spiests tās “aizņemties” no audiem (piemēram, muskuļiem, kauliem un citiem audiem) vai “ietaupīt” uz enzīmu un hormonu veidošanās rēķina.

Sporta medicīnas nodibinājuma Spordimeditsiini SA sporta ārsti un medicīnas laboratorijas SYNLAB laboratorijas ārsti sākotnējā veselības pārbaudē iesaka izvērtēt 12 asins paraugu rādītājus

• C reaktīvais olbaltums ļauj konstatēt iekaisumus un infekcijas, kā arī nepieciešams, lai novērtētu sirds un asinsvadu saslimšanu risku.
• Palielināts holesterīna līmenis asinīs ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību (piemēram, miokarda infarkta un insulta) riska faktoriem.
• Aspartātaminotransferāzes (ASAT), kreatinīna un kreatinīna kināzes analīzes ļauj novērtēt fiziskās slodzes piemērotību, organisma atjaunošanās spēju pēc treniņa, muskuļu masu, kā arī konstatēt muskuļu traumas. ASAT saturs asinīs palielinās, piemēram, sirds muskulatūras traumu gadījumā.
• Organisma atjaunošanās spējas, nopietnus muskulatūras bojājumus, kā arī nieru darbības traucējumus uzrāda urīna analīze.
• Feritīns uzrāda organisma dzelzs rezerves, ļaujot atklāt anēmijas biežāko cēloni ‒ dzelzs trūkumu.
• Dzelzs ir nepieciešams, lai apgādātu ķermeni ar skābekli, ražotu enerģiju un nodrošinātu imūnsistēmas funkcionēšanu.
• Lai kauliem nepieciešamais kalcijs labāk uzsūktos organismā, svarīga loma ir magnijam, kas vienlaikus uzlabo arī fiziskās spējas un ļauj ilgāk saglabāt enerģiju, kā arī palīdz ātrāk atjaunot spēkus. Uz šo minerālvielu nepareizu īpatsvaru var norādīt muskuļu krampji.
• D vitamīns ietekmē olbaltumu sintēzi muskuļos, veicina organisma imunitāti, kaulu vielmaiņu un mazina kaulu lūzumu risku.

Daudzos gadījumos novirze no normas sākotnēji var noritēt pat bez īpašiem simptomiem. Tādēļ ieteicams regulāri ik pēc gada vai diviem veikt asins pārbaudi. Tā palīdzēs pamanīt organismā notiekošās izmaiņas, kā arī noderēs uztura un treniņu plāna sastādīšanā.

Annika Jirimee, medicīnas laboratorijas SYNLAB laboratorijas speciāliste

MOVE magazine 2019 by MyFitness