Mani sauc Marta Grigale un ikdienā nodarbojos ar… daudz ko! Esmu mamma Grētai (9 mēneši) un sieva bundziniekam Kasparam Grigalim. Rakstu un izpildu savu mūziku, spēlēju teātri, vadu raidījumus radio Pieci.lv un vēl šo to. Viss ir labi, ja esmu izgulējusies un paēdusi! 🙂

Marta iesaistījās NTC izaicinājumā, kas norisinājās MyFitness Olimpia klubā no 6.marta līdz 2.aprīlim! Izaicinājuma dalībniekiem bija jāapmeklē vismaz 16 treniņi no 24 piedāvātajiem, kas nozīmē, ka jāapmeklē vismaz 4 treniņi nedēļā, lai izaicinājums būtu ne tikai pieņemts, bet arī izpildīts. Marta to godam izpildīja, tāpēc lūdzām arī pastāstīt nedaudz vairāk par savām attiecībām ar sportu kopumā.

Manas attiecības ar sportu vienmēr ir bijušas neregulāras – ir bijuši gan aktīvi, gan mazāk aktīvi posmi. Man patīk skriet, bet to parasti darīju tikai vasaras sezonā. Gaidot meitiņu un arī pēc dzemdībām, sportot nevarēju, bet zināju, ka tiklīdz varēšu, ļoti centīšos atgūt formu un darīšu visu, lai arī pēc bērna piedzimšanas varētu justies pašpārliecināta, spēcīga un apmierināta ar savu ķermeni.

Esmu liela austrāļu fitnesa zvaigznes Kayla Itsines fane.  Sekoju viņai Instagram un esmu iegādājusies viņas Bikini Body Guide programmu, kuru periodiski esmu pildījusi mājas apstākļos.

Kad Grētai bija daži mēneši, atsāku savus māju treniņus, ko papildināja arī pastaigas un nelieli krosiņi ar ratiem. Tomēr, kad pats esi sev treneris, ir grūti sev likt strādāt tik intensīvi, kā īsta trenera vadībā. Un ļoti viegli ar sevi sarunāt paslinkošanu – vienu dienu, divas, nedēļu. Un tā arī nespēju sevi motivēt trenēties pietiekoši regulāri, līdz tiku uzaicināta piedalīties NTC Challenge treniņos MyFitness sporta klubā.  Varētu teikt, ka tas man šopavasar bija tāds lielais pagrieziena punkts. Biju šī challenge vēstnese un nebija variantu neiet uz treniņiem – tas vienkārši bija jādara.

Pirmās divas nedēļas bija grūti. Viss sāpēja un šķita par traku.

Bet drīz vien pienāca brīdis, kad jutu, ka prasās iet uz treniņu! Ka es tiešām to gribu nevis ķeksīša pēc, bet tāpēc, ka jūtu –  man tas ir vajadzīgs un liek man justies forši. Treniņi izraisa labu atkarību. Tagad, ja vairākas dienas neesmu sportojusi, man tas pietrūkst! Tāpēc šobrīd cenšos vismaz 2x nedēļā apmeklēt grupu nodarbības, bet vēl 1 vai 2x nedēļā pavingrot pati mājās un paskriet. Man patīk arī skriet ar Grētu ratos – pagaidām viņa to akceptē, redzēs, kā būs vēlāk. Sports svaigā gaisā vispār ir kaut kas fantastisks, tāda endorfīnu deva, uhh! Runājot par endorfīniem – to esmu pārbaudījusi pati uz savas ādas un varu droši apstiprināt – pēc treniņa vienmēr
esmu labā garastāvoklī. Un, ja atrod pareizo balansu starp trenēšanos un atpūtu, tad enerģijas kopumā noteikti ir vairāk, nekā nesportojot vispār. Protams, ir jāieklausās savā ķermenī un nevajag tam darīt pāri.

Arī man gadās brīži, kad negribu sportot un ļaujos slinkumam, sevi par to nešaustot.

Arī par našķiem nevajag sev pārmest – dzīve ir pārāk īsa un tā ir jābauda. Un kā tad ar rezultātiem? Mans mērķis nav saistīts ar kilogramiem, tāpēc to nevarēšu komentēt. Bet kaut arī vēl tāls ceļš ejams uz to rezultātu, ko savā galvā esmu sev iztēlojusies, jau tagad jūtos daudz, daudz spēcīgāka un pārliecinātāka par sevi nekā pirms dažiem mēnešiem. Es tiešām ļoti ceru, ka veselība ļaus un ka šoreiz mana draudzība ar sportu ievirzīsies ilgtermiņa sliedēs un ikdienas darbi, slinkums un aizņemtība mūs vairāk neizšķirs.