Viedierīces ir ģeniāli izgudrojumi, kas vienkāršo un uzlabo mūsu dzīvi dažādos veidos. Taču kā smadzeņu pētnieks apgalvoju, ka viedierīces padara mūsu smadzenes slinkas un tādējādi noslāpē mūsu turpmāko ģenialitāti. Tūliņ paskaidrošu, kā un kāpēc viedierīces var kaitēt mūsu pašu un mūsu bērnu smadzenēm.

Jāns Aru, neirozinātnieks, grāmatas „Par smadzenēm un saprātu“ autors

Kā atpazīt, kad viedierīces ir problēma?

Ja, neatkarīgi no atrašanās vietas, Jums prātā nāk Facebook, Instagram vai Snapchat, tā ir zīme, ka viedierīces daļēji kontrolē Jūsu domāšanu. Ja, viedtālrunim (planšetei u.c.) neesot klāt, izjūtat satraukumu, tad Jūsu attiecības ar to jau ir mazliet ārpus kontroles. Ja Jums paliek nepadarīts kāds darba uzdevums vai mājās notiek kas nepatīkams, kamēr savu pienākumu vietā bakstāt ekrānu, tā jau ir reāla problēma.

Kādēļ viedierīces var kaitēt smadzenēm?

Pārāk aktīva viedierīču lietošana neļauj mums un mūsu bērniem pilnvērtīgi realizēt savu smadzeņu potenciālu. Ja Jums vai Jūsu bērnam ir, piemēram, talants, kas ļautu sarakstīt interesantu grāmatu vai dibināt kādu veiksmīgu uzņēmumu, tas paliks neizdarīts, ja Jūsu vai Jūsu bērna smadzeņu resursi tiks veltīti aktivitātēm ekrānā. Viedierīču pastāvīga lietošana noved pie tā, ka pieaugušais vai bērns vairs nespēj veikt uzdevumus, kas prasa sarežģītāku domāšanu, taču bez tādas diemžēl nav iedomājama ne uzņēmuma uzsākšana, ne grāmatas rakstīšana, ne citas saturīgas aktivitātes. Viedierīces kontrolē mūsu dzīvi un mūsu smadzenes.

Kādēļ viedierīču pārmērīga izmantošana var būt kaitīgāka par smēķēšanu? 

Skaidrs, ka smēķēšana ir slikta – to mēs visi zinām. Bet pārsteidzošā kārtā ir pamats diskutēt par to, ka viedierīces mūsu smadzenēm ir vēl sliktākas. Piemēram, smēķēšanas laikā iespējams pārdomāt lietas. Tas nav iespējams, lūkojoties ekrānā un klejojot sociālajos tīklos. Smēķēšanas laikā cilvēki var koncentrēties uz darbu, taču, pārlapojot sociālo tīklu vietnes un arī vēl kādu brīdi pēc tam, cilvēkiem ir grūtības koncentrēties. Vai mazliet citāds piemērs: smēķēšana pie stūres nepalielina avāriju skaitu, savukārt, esot pie stūres un darbojoties ekrānā, negadījuma iespēja pieaug vairākkārt. Un te pats svarīgākais: tikai cilvēks ar pavisam izkropļotu domāšanu dos savam bērnam cigareti; tajā pat laikā, cik gan nav vecāku, kas dod savam bērnam telefonu vai citu viedierīci – ar šiem baudas avotiem bērni saskaras daudz agrāk.

Kā pasargāt sevi un bērnu?

Pirmais vienkāršais noteikums ir, ka viedierīce ienāk bērna dzīvē pēc iespējas vēlāk. Esmu arī pats divu bērnu tēvs un zinu, cik ērti un vienkārši būtu iedot rokās telefonu vai citu ekrāniņu, lai nebūtu ar viņiem jācīnās un pats varētu tikmēr kaut ko jēdzīgu padarīt. Patiesībā mēs nedrīkstētu būt tik egoistiski – iedodot bērnam viedierīci, mainām viņa dzīvi un smadzenes. Tādēļ mans nepilnus sešus gadus vecais bērns joprojām ir bez viedierīcēm. 

Otrkārt, mums, pieaugušajiem, jāpārskata arī pašiem savi ieradumi. Ir negodīgi pret bērniem, ja viņu viedierīču izmantošanu ierobežojam, bet mamma vai tētis pastāvīgi atrodas telefonā. Ja ieviešat mājās noteikumus, tad attieciniet tos uz visiem vienādi. Rūpējoties par smadzeņu veselību, saprātīgi būtu šādi noteikumi:

• telefonu vakarā gultā līdzi neņem
• pie ēdiengalda nevienam no ģimenes locekļiem nav klāt telefona
• vakarā, piemēram, vienu stundu pēc vakariņām ir atslodzes brīdis no tehnoloģijām, kad neviens nedarbojas ar datoru, viedtālruni vai citām ierīcēm. Kas pārkāpj noteikumus, tas, piemēram, mazgā traukus vai tīra virtuvi.